Nu jau laikam neesmu kādu laiku neko rakstījusi, un pēdējie ieraksti arī nebija diez ko labi.
Šonedēļ gan es, gan Ivars migrējam uz wordpress, jo posterous likvidējās, tumblr man īsti nepiesaista, bet wordpress var superskaisti un efektīvi bez kāda cita servisa starpniecības salikt foto ar slaidšoviem, kas sākas un beidzas tad, kad vajag!
Šobrīd ir 10:25 no rīta un 8os iekāpām autobusā uz Mui Ne, kas mūs nogādās galā ap 13:00. Uzreiz būs jāķeras pie kompja lādēšanas un wi fi paroles iegūšanas mūsu vakar norezervētajā Dragonfly Hotel (LVL 7.65 per night), jo tikko izbeidzās baterija, gatavojot bildes priekš mana un Lāsmas Taizemes dropbox foldera, bet svarīgākais būs novērst darba emergencies, jo 3os naktī bija no uk ienākuši divi meili.
Ho Chi Minh City jeb Saigon ielidojām svētdien 31.martā no Phnom Penh jeb Pnompeņas, kas ir Kambodžas galvaspilsēta.
Lidostā bija vēlreiz jāmaksā par Vjetnamas vīzām tos pašus $45 mums katram, ko jau darīju, aizpildot online application. Nebijām sagatavoti tam, bet atpakaļ jau nelidotu. Ivars izņēma no bankomāta dažus miljonus dongu un devāmies uz autobusu, kas aizveda mūs līdz vietai centrā, no kuras līdz hotelim kājojām kādas 10 min.
11:00
Tik tikko mums bija autobusa brauciena pieturas pauze un varējām izlocīt kājas + noēst vienu iepakojumu īsto dragonaugļu, kuriem mīkstums ir koši rozā tāpat kā miziņai, nevis balts. Šķiet, ka par šo uzzināju Jennifer jeb rawfoodbliss.net blogā. Ar baltajām iekšām esot importēti no Ķīnas un nav organiski audzēti. Kaut kādi mutanti, īsāk sakot, un tikai tādus arī Latvijā ved iekšā. Šie rozā bija gatavi un nebija tik skābi kā ierasts, bet tādi patīkami.
Ho Chi Minh City (HCMC) bijām 3 naktis, un izmantojām, protams, arī to, ka pirmdien bija brīvdiena, un tikai vakarā bija daži darbiņi jānodara.
Svētdien 31.martā jeb dienā, kad Latvijā visi aktīvi krāsoja olas, un iesūtīja mums reportāžas (paldies:)), mēs iereğistrējāmies savā HCMC hotelī Bizu Hotel District 1. Izvēlējāmies ļoti vienkāršu, centrā, tuvu tirgum un visam citam, bet, protams, istabā bija arī galds strādāšanai.
Brokastis bija iekļautas cenā un notika 7.stāvā, nelielā telpā ar lieliem logiem un sarkaniem galdautiem. Laipnas vjetnamietes apkalpoja, pasniedzot menu, no kura jāizvēlas cepta ola, kultenis, omlete, pankūka, rīsi vai nūdeles ar olu vjetnamiešu gaumē, vai vistas zupa ar nūdelēm. Īsāk sakot, centīga veselīgas ēšanas ievērotāja murgs :D un visur tā pufīgā baltmaize klāt un, vēl bekons! Sirds, asinsvadi, visas šūnas un gremošanas aparāts šausmās notrīc! :D Mēs ar Ivaru prātojām, kurā brīdī vēsturē rietumnieki sāka pārvērst šo par savu ikrīta maltīti, un visus tos produktus reizē?? Plus, angļi vēl ēd klāt sardeli, pupiņas un ceptas sēnes. Labi, man par šo nebūtu tik ļoti jāztraucas, jo tā ir katra paša izvēle un darīšana, un sekas, bet citreiz mans viedoklis kļūst skaļāks, par ko es, protams, atvainojos, taču šis ir mans blogs!! :D Ha!
Pirmajā rītā es pieturējos pie banāniem un dragonaugļiem, otrajā tie bija beigušies, un paņēmu kulteni, atsakoties no maizes, un šorīt sagrābos 3 banānus un 6 gabalus dragonu, ha ha :D un, par cik priekšā 6 h garš brauciens līdz Mui Ne un nebijām sarūpējuši ceļakāju, tad vēl paņēmu vistas zupu ar nūdelēm, un vista bija ļoti maz, bet buljons ļoti garšīgs ar daudz lociņiem:) ejot prom, vēl sagrābām banānus!
Vēl mēs svētdien izstaigājām ieliņas apkārt hotelim, lai izpētītu, kas un kā te notiek. Aiznesām drēbes uz laundry shop, jo kopš Ao Nang (Lāsmas laika Taizemē) neko gandrīz nebijām mazgājuši. Te ir tā, ka virsū lec ne tikai taksisti, kas patiesībā te lec virsū mazāk, bet arī dažādu rotu pārdevēji, viltotu grāmatu pārdevēji, kas staigā dikti apkrāvušies, un vēl arī iepriekš nenovēroti - kurpju tīrītāji. Un viņi nāk iekšā ēstuvēs un jau grābj kājas, kamēr cilvēks sēž un ēd :) katrā ziņā, Ivaram un bik arī man tas ir atkal emocionālais pārbaudījums, bet pagaidām viņš vēl uzsmaida, nevis rāda visiem Stīvena Sīgala seju :D
Mierīgi paēst un pasēdēt savā nodabā šeit var tikai prom no skaļajām ielām, un mēs veiksmīgi caur foursquare, kas mums jau palīdzējis simtiem reižu, atradām Tibetan Coffee ēstuvīti, kas ir paslēpusies mazā šķērsielā, bet tur abas reizes jau bija pusdienotāju, kas arī paralēli ir šķietami filosofisku diskusiju veicēji. Skaistu mantru skaņu pavadībā, šeit mēs pirmo reizi uz galda sev tādā pārvietojamā katlā uzgatavojām vjetnamiešu Pho zupu - es pat nezinu, kā sauc to materiālu, ko aizdedzina un paliek zem katla, bet izskatās pēc gaišas sveces bez degļa, un katlā garšvielām virmojošais buljons sāka burbuļot pēc 2 minūtēm!!
Zupa ļoti daudz, bet mēs, protams, lēnā garā apēdām visu, jo samaksājām 150 000 :D
13:24
Pēc kādām 20 min mēs varētu būt klāt Dragonly Hotel. Autobuss visus pieved pie hoteļiem, kur nu katram vajag. Vide te ir savādāka nekā HCMC un pie tās, jo te ir daudz uzrakstu arī krieviski, skaisti zilā jūra jau ir redzama, vairāk kokospalmas, visa veida restorāni un resorti tūristiem. Viens uzraksts, ar melnu baloniņu uzpūsts uz žoga, atkārtojas jau 3 x krieviski.
7 japāņu kompānija, kas mums aiz muguras sēdēja, jau izkāpa. Vēl palicis zviedru jauniešu pāris, 2 spānietes, amerikāņu pāris un kādi 10 aziāti.
Šobrīd mums liekas, ka te būs jāpaliek līdz sestdienai un nebraukt prom jau piektdien, bet redzēsim kāda būs rītdiena!
Vēl daži pirmo 3 dienu Vjetnamas iespaidi/novērojumi:
1. Zaļā krāsa ir cieņā un ļoti pamanām to, jo Vjetnama atkal ir kaut kas pilnīgi cits kā Kambodža vai Taizeme. Salīdzināt nevar, bet mēs tendējamies to darīt, protams :)
2. Vietējie šķiet nesmaidīgāki un maķenīt skarbāki raksturā nekā iepriekšējo 2 valstu cilvēki, bet jau iznākot no lidostas, piemetas atklāsme, ka jo vairāk tautai pārdzīvojumu, jo lielāka neuzticība apkārtējiem un mazāk atvērti tautieši.
3. Auto un rolleru taurēšana ir izteiktāka un skaļāka nekā citur.
4. Saigonā ir pamaz skābeklis, jo tā ir ekonomiskais Vjetnamas centrs jeb rice basket, kā bija rakstīts Wikitravel.
5. Parkos un apstādījumos ir daudz iztrimmerētu koku un krūmu.
6. Suņu šeit ir mazāk, bet vēl neesam redzējuši pagatavotus vai tā kā ekspoticija.lv blogā, kura autori nesen bija Vjetnamā.
Ļoooooti ceru, ka šis skats ies secen manai vājo nervu personai!
7. 85% Vjetnamas iedzīvotāju ir budisti, bet kaut kā pagaidām to nevar izjust. Iebraucot, pamanījām vairākas baznīcas nevis tempļus.
8. Tāpat kā Kambodža, arī Vjetnama ir bijusi franču gūstā, kas ir par iemeslu tam, ka uz katru stūri ir kafijas dzeršanas vietas un bagetes. Te ir pat Notre Dame katedrāle Saigonā.
Pietrūkst kārtīgi Taizemes aukstie shakes jeb smalki blenderētie augļi ar ledu!
Turpinājums sekos.
Drīz arī fotostāsti.
Paldies par lasīšanu!
