Pirmā diena Bangkokā, 13.01.2013 ! :)

Bangkokas internacionālo lidojumu lidosta: ļoti, ļoti sakopta, kārtīga, tīra, viss notiek operatīvi, visur ir augi un daudz zaļoksna - vai tas ir kā ziemas dārzs (Taizemē diezvai darbojas termins ziemas dārzs), vai arī kā atdaloša izbūve starp lidostas sektoriem. Noteikti mana mīļākā lidosta tagad!


Atbrīvošanās no liekajām mantām. Ivars teica, ka kamēr es esot pārģērbusies, viņa ziemas jaka jau pēc minūtes nebija vairs gružkastē Vismaz kāds to izmantos nevis nonāks gružos. Recycling is good for the planet


Tātad, pēc nolaišanās Suvarnabhumi Bangkok International airport, savācām somas, izgājām paskontroli, nobraucām ar eskalatoriem lejā uz vilcienu staciju, momentāli nopirkām 2 ūdens pudeles un ar to vilcienu uzreiz devāmies uz Chatuchak Weekend Market. Bija jāsamaina vilcieni: lidostas ekspresis uz Bangkok Mass Transit system.
Bildēs: Pavērās pirmie skati, izkāpjot no vilciena stacijā Playa Thai, kurā samainījāmies uz BTS līniju. Apjukums un saules siltuma aptveršana + tam sekojošās emocijas  Tās sarkanās monētas ir lidostas ekspresvilciena biļetes!


Tirgus ampeklējums bija pēc Ericas ieteikuma, jo viņa bija Taizemē tieši gadu atpakaļ un mums arī likās, ka tirgus varētu būt jautrs pasākums. Ceļojumos vienmēr kultūras izpētes nolūkos cenšamies apskatīt vietējos tirgus, ēstuves un dārzus – gan jau, ka tas līdz šim ir ticis pamanīts Ekspresvilciena biļete par ~30 km ceļojumu maksāja 60 THB. Par cik nolaidāmies 7:40 AM, tad, lai tiktu istabiņā mūsu hotelī Woraburi, bija jāgaida vēl vismaz 6 h, jo iečekošanās ir no plkst. 14:00. BET, +33ºC grādu karstumā ar smagajām somām un pirmajā dienā nebija diez ko viegli. Biju pārsteigta, cik smaga liekas mana soma pēc pāris stundu staigāšanas, jo nosverot tak rādija tikai 5.7 kg Pie tam, pēc garajiem lidojumiem un bez normālas un horizontālā stāvokļa izgulēšanās. Likās, ka bez sakarīga miega un atpūtas esam bijuši 48 h un tas jau nemaz nav vairs tik viegli kā jaunībā, kā jau mēs to visi dikti labi zinām Mūsu Taizemes ceļvedī rakstīts, ka tas Čatučaka tirgus ir 5 futbola laukumu izmērā, kas no augšas, braucot garām ar skytrain, tā arī izskatījās. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem nogales tirgiem. Tirgū veiksmīgi nopirkām Ivaram visplānāko atrodamo kreklu un lina šortus, jo ar kokvilnas drēbēm te ir pagrūti, par cik tās tomēr žūst super-lēni. Santai nopirkām coconut par 30 THB (thai baht), kas ir aptuveni 0.52 sant. Sulu izdzēru ar salmiņu un pārnesot mājās uz hoteli, izēdu arī iekšu jeb 'kokosrieksta gaļu'. Bez karotes tas ir sarežģīts pasākums. Kokosrieksta atvēršanas metode, t.i. atskaldīšana, ir ļoti amizanta, rekur video - Amazing Thailand -How To Open a Coconut .Tirgošanas vietā tie ir jau nomizoti, tā kā atliek tikai izskaldīt to vāciņu, lai var salmiņu iebāzt



Pēc izkulšanās no tirgus labirintiem, gājām atpakaļ uz Mo Chit staciju, lai brauktu ar BTS debesu vilcienu uz mūsu hotelim tuvāk esošo staciju Nana (izrunā kā Nānā)  Pēkšņi izrādās, ka mums no googles kartēm ir izprintēts ceļš uz pavisam citu hoteli. Atliek cerēt, ka atradīsim jautājot tajiešiem. Tas mums arī izdodas un pēc 10 min iešanas uz leju pa to pašu ielu, nonākam pie hoteļveidīgas mājas ar zaļo uzrakstu Woraburi Hotel, kuru atpazinu pēc pastaigāšanās pa šo ielu caur Google Earth pirms izbraukšanas no Latvijas!! Yey!
Priekšplānā hotelim ir atvērta stila restorāns un recepcija mazliet dziļāk iekšā pašā ēkā. Plkst. bija 12:39, tātad mums vēl ir laiks, ko izlemjam pavadīt restorānā (protams). Ivars nogaršoja Singha alu un red curry, un es ūdeni, tvaicētus brokoļus ar garnelēm un Thai papaijas salātus, bet no tiem noēdu tikai zemesriekstu, jo bija zvērīgi asi. Svaigais asums ir trakāks nekā termiski apstrādātais, pat Ivaram, un, ja ir tik ass, tad nekāda ēdiena baudīšana man vairs nesanāk, bet vienkārši brutāla dedzināšana, pie kuras garšas vairāk vispār neizjūtu

Pēc ēšanas sāk nākt kārtīgs lauznis virsū un iemiegot gandrīz atsitos ar seju šķīvī…. Labi, es nedaudz pārspīlēju, bet tas būtu tiešām noticis, ja Ivars tur nebūtu bijis klāt Gaidam vēl 20 ĻOTI ILGAS minūtes un tad beidzot tiekam istabā. Pirmo reizi manā mūžā no pirmā stāva uz otro, manu somu man aiznes apkalpojošais personāls. Iedevu viņam 20 TBH, kas ir 0.35 sant.
Pamostamies ap 21:30 un esam pietiekoši friši, lai izietu ’’vakara apgaitā’’
Bildēs: mūsu nr. 221 istaba un Soi Nana Toi iela, uz kuras atrodas Woraburi. Soi nozīmē iela.

Šis auglis ir dikti nepiemērots mūsu izpratnei par augļiem, jo tas sīvi smako un dīvaini garšo. Hotelī lejā pie trepēm ir zīmes, ka No dogs and no durian fruits are allowed. Santa dabuja mazu rājienu no hoteļa istabu uzkopēju personāla, par to ka tas durians bija ielikts saldētavā, jo esot slikta smaka, bet redz Santai likās, ka garša uzlabosies sasaldējot. Beigās Ivars to izmeta, jo atgriežoties hotelī nākošās dienas pēcpusdienā, Santai nesanāca to apēst

Nākošās bildes ir no Sukhumvit ielas. Tā ir liela maģistrāle, kas aizejot līdz pat Kambodžas robežai. Augšpusē redzamais betona veidojums ir BTS līnija.

Te mēs mazliet noklīdām pa šķērsieliņām. Pieņēmām lēmumu, ka nākošajā dienā jāizmēģina brauciens ar Tuk Tuk taxi:

Te arī Woraburi un vakariņas apakšā restorānā, biki noknipsēju arī menu, bet uz PC izrādījās pārāk nofokusējies vienā vietā un pus bilde miglaina. Ēdām Tom Yum zupu, kura mums jau kopš Kembridžas laikiem ļoti garšo. Te bija supergarda, protams Saldajā bija Fresh Fruit in Season – šķīvis ar oranžās melones un ananāsu gabaliņiem!

Pēc vakariņām mazliet par ilgu nomujos ar pirmo bloga ierakstu par aizbraukšanu no Eiropas, un tad jau ap 2AM likos gulēt.
Beidzot esmu uzrakstījusi arī šo ierakstu, jo ir beidzot noticis aklimatizācijas process!!! Jā!! Kā jau Lāsma un Erica teica man - Kembridža bija laba pieturvieta starp Latviju un Taizemi. Šodien saņēmu ziņu, ka snieg arī Kembridžā
Ir pavisam jokaini apzināties, ka ir janvāris, esam otrā zemeslodes pusē, un ūdens podā griežas pret pulkstens rādītāja virzienu
Milzīgs paldies par uzmanību!! Ļoti gaidīšu kādus ieteikumus, kā labāk veidot ierakstus – katram ir savs viedoklis, kuru es priecāšos uzzināt!